Es tikai zinu, ka tā vairs nevar.

Ar to pietiek, lai sāktu

Bieži pirmais, ko mēs dzirdam, ir frāze: “Es tikai zinu, ka tā vairs nevar.” Šī ir godīga starta pozīcija.

Skaidrība reti parādās pirms procesa. Tā rodas kustībā, sarunās un ikdienas darbā.

Sākuma punkts ir haoss

Kaut kas kavējas, kaut kas atkārtojas, kaut kas visu laiku krīt uz viena cilvēka pleciem.

Tajā brīdī nav svarīgi zināt, “kādu AI vajag”. Ir svarīgi saprast, kas ikdienā visvairāk traucē elpot.

Risinājumi dzimst no sadzīviskiem jautājumiem

Tie nav tehnoloģiski jautājumi. Tie ir noguruma jautājumi:

• Kāpēc mēs katru dienu atbildam uz tiem pašiem klientu jautājumiem?
• Kāpēc atskaites vienmēr tiek taisītas pēdējā brīdī?
• Kāpēc informācija ir desmit vietās un nekur nav pa rokai?

Mazs solis dod lielu atvieglojumu

Kad saruna sākas no ikdienas slodzes, idejas parādās dabiski. Bieži tas ir viens mazs solis, kas noņem vienu atkārtojošu darbību.

Ko nevajag darīt sākumā

• Nemēģināt automatizēt visu uzreiz.
• Nemeklēt ideālu risinājumu pirmajā solī.
• Nesalīdzināt sevi ar citiem un nedomāt, ka “mēs vēl neesam gatavi”.

Noslēgumā

AI ieviešana nav eksāmens. Tā ir iespēja padarīt darbu cilvēcīgāku un mierīgāku.

Ja šobrīd ir tikai sajūta, ka tā vairs nevar, ar to pilnīgi pietiek.